Latvijā nav neviena pagasta, kur nevarētu atrast kādu mazāku vai lielāku koksnes pārstrādes uzņēmumu. Bieži vien tie ir apkārtnē nozīmīgākie darba devēji.

Īsumā

Latvijas meži aizņem 3,354 miljonus hektāru un klāj 52% valsts teritorijas. Turklāt mežu platības nepārtraukti turpina palielināties. Meža izplešanās notiek gan dabiskā ceļā, gan mākslīgi apmežojot neauglīgās un lauksaimniecībā neizmantojamās zemes. Taču svarīgāks ir cits rādītājs – trīs reizes straujāk nekā mežu platības katru gadu pieaug mežā uzkrātās koksnes apjoms jeb koksnes krāja. Tas ir uzskatāms apliecinājums tam, ka Latvijas mežainums nepalielinās uz krūmu rēķina, kuri nemaz netiek ieskaitīti meža platībās, bet gluži otrādi – valstī tiek veikta mērķtiecīga mežsaimnieciskā darbība. Pēdējā desmitgadē vidēji ik gadu Latvijas mežos tiek iegūti ap 12 miljoniem m³ apaļkoku. Tas ir mazāk nekā dabiskais pieaugums, tāpēc Latvijas mežsaimniecību var raksturot kā ilgtspējīgu.

Koksnes apstrāde

Šobrīd meža nozare ir viens no galvenajiem valsts ekonomikas stūrakmeņiem. Mežsaimniecības, kokapstrādes un mēbeļu ražošanas daļa iekšzemes kopproduktā 2012. gadā veidoja 6%, savukārt eksporta apjoms sasniedza 1,7 miljardus eiro – 17% no valsts kopējā eksporta. Šobrīd Latvijā nav neviena pagasta, kur nevarētu atrast kādu mazāku vai lielāku koksnes pārstrādes uzņēmumu. Bieži vien tie ir apkārtnē nozīmīgākie darba devēji un līdz ar to arī vietējās ekonomikas un iedzīvotāju galvenais balsts.

Būtiskāko daļu Latvijas meža nozares eksporta joprojām veido zāģmateriāli. Pēdējo desmit gadu laikā Latvijā izveidojies stabils koksnes pirmapstrādes uzņēmumu loks, lielākie no tiem gan jaudas, gan tehnoloģiju modernizācijas ziņā ir pirmrindnieki Baltijas reģionā. Tajā pašā laikā, ņemot vērā Latvijas ierobežotos koksnes resursus, jaudu kāpināšanai uz pārstrādes apjoma rēķina vairs īsti nav vietas. Tādēļ Latvijas zāģētavas pamazām aizvien vairāk pievēršas koksnes dziļākai apstrādei. Lielākajā daļā gadījumu zāģmateriāli, kas pamet Latviju, nav neapstrādāti dēļi, bet gan žāvēti, ēvelēti un impregnēti būvniecības materiāli. Bieži vien tie ir gala produkti, ko eksporta galamērķī klients sazāģē atbilstoši nepieciešamajam izmēram un iebūvē mājas sienā, grīdā vai terasē. Turklāt resursu meklējumos uzņēmumi sāk pievērsties aizvien tievākas dimensijas koksnes pārstrādei – sortimentiem, kas iepriekš tika uzskatīti par derīgiem tikai papīrmalkai un tātad bija nolemti eksportam. Pēdējos pāris gados eksportā pieaudzis arī koksnes tālākapstrādes produktu īpatsvars. Pie- 14 17meža nozare Latvijā 2012 mēram, gan Latvijā ražoto kokskaidu plātņu, gan saplākšņa eksporta vērtība 2012.  gadā pieaugusi par nedaudz vairāk kā 13%.

Latvijā ir arī vairāki lieli un vesela virkne mazu koka taras materiālu un gatavās produkcijas ra- žotāju. Taču, ņemot vērā vietējā tirgus nelielos apmērus, to ražošanas apjoms ir cieši piesaistīts pieprasījumam Eiropā, kas savukārt tiešā veidā atkarīgs no kopējās ekonomiskās situācijas ES valstīs. Iestājoties recesijai, preču patēriņš samazinās, un līdz ar to krītas arī nepieciešamība pēc koksnes taras. Ekonomikai atdzīvojoties, uzelpot var arī taras ražotāji, vienīgi šobrīd resursu pieejamībā tiem jāsaskaras ar enerģētiskās koksnes ražotāju konkurenci. Strauji augot pieprasījumam pēc videi draudzīgiem un atjaunojamiem enerģijas resursiem, pasaulē un Eiropā palielinājies enerģētiskās koksnes – šķeldu, granulu, brikešu un malkas – noiets. Reaģējot uz pozitīvajām tendencēm tirgū, enerģētiskās koksnes ražošanas sektors pēdējos gados Latvijā ievērojami attīstījies. Lielākās investīcijas ieguldītas tieši granulu rūpniecībā, kas savukārt veicinājis papīrmalkas vietējo pārstrādi.